No tā saucamā tenisa un golfa elkoņa cieš ne tikai sportisti. Epikondilīts, sāpīgs cīpslu kairinājums apakšdelma rajonā, ir atbildīgs par daudzām darba nespējas dienām, bet tam tā nav jābūt.
Sāpes elkonī visbiežāk ir mūsu pašu roku darbs. Muskuļi, kas ir atbildīgi par pirkstu kustībām, ir piestiprināti pie apakšdelma, kā rezultātā, plaukstas sasprindzinājums ietekmē elkoņa locītavu, stāsta Dr. med. Christoph Voigt.
Viņš ir direktors un izpilddirektors medicīnas centrā Jēnā, Vācijā, kur kopā ar saviem kolēģiem strādā pie uzņēmumu izglītošanas un konsultēšanas dažādos arodmedicīnas jautājumos.
Koncentrējoties uz gleznotājiem, frizieriem, biroja un ražošanas darbiniekiem, kā arī profesionāliem mūziķiem, pavāriem un ķirurgiem.
Visas šīs profesijas vieno palielināts epikondilīta attīstības risks. “Epikondilītu bieži izraisa atkārtotas roku kustības, arī ļoti smalkas motoriskas kustības, kas tiek veiktas ar pirkstiem, kustības, kas pārsniedz locītavu fizioloģiskās asis.
Piemēram, pavisam vienkārša datora peles izmantošana, pirkstu kustības montāžas darbos, mūzikas instrumentu spēlēšana. Arī rokas pārmērīga izstiepšana vai liela spēka pielietošana, smagu priekšmetu celšana var izraisīt epikondilītu” skaidro Dr.Voigt.
Kairinājums bojā darba rokas
Epikondilīta gadījumā kairinājums ietekmē pirksta atliecēj un saliecēj muskuļu saskares punktus apakšdelmā. Laterālais (ārējais) epikondilīts, kas pazīstams arī kā tenisa elkonis un retāk sastopamais mediālais epikondilīts, kas pazīstams kā golfa elkonis, kuri rodas apakšdelma iekšpusē. “Tos izraisa cikliska un pārmērīga slodze roku un elkoņa zonā, kā rezultātā rodas iekaisums, kam seko ilgstošs ārstniecības process” stāsta Dr. Voigt. Smagas sāpes, kas saistītas ar apakšdelma un rokas funkcionālajiem ierobežojumiem, ir sekas. Akūtā fāzē cietušie pat nevar pacelt krūzi, lai padzertos, nemaz nerunājot par cilvēka darba spējām.
Dr.med. Voigt uzskata, ka kvalitatīva un nepārtraukta darba nodrošināšanai, nepieciešams profilaktiski lietot ortozes, kas atvieglo darbu profesijās, kuras saistītas ar nepārtrauktu slodzi.
Terapeitiskā kompresija
Sākotnēji, kā arī akūta iekaisuma fāzē ortozes var veicināt kustības brīvību, līdz ar to arī dziedināšanas procesu, pateicoties kompresijai, kas mazina sāpes. Ortozes palīdz saglabāt mobilitāti. Izstarojošu sāpju gadījumos, arodslimību ārsts uzskata, ka elkoņa ortoze, piemēram, EpiTrain, ir piemērotāka, jo tās plašais atbalsta laukums ne tikai atvieglo cīpslu darbu, bet arī stabilizē muskuļus apakšdelma zonā: “Cīpslas un muskuļus kustības laikā var nodrošināt ar aizsargvadību. Paaugstināta asins cirkulācija un izraisītie vielmaiņas procesi palīdz “izžūt” lokālam iekaisumam.”
Lokālu problēmu gadījumos, kuru cēlonis ir sāpīga vieta, ir lietderīgi veikt mērķtiecīgu saspiešanu, izmantojot apakšdelma stiprinājumu, piemēram, EpiPoint. Saspiežoties ortozes piecu-punktu spilventiņam (five-point pad), var tikt mainīta elkoņa vai muskuļa vilkme, izraisot atvieglojumu. Kā rezultātā mēs varam pievērsties galvenajam sāpju izcelsmes punktam un nodrošināt mērķtiecīgu tenisa vai golfa elkoņa ārstēšanu,” skaidro Dr.Voigt.
Viskoelastīgie spilventiņi ir izšķiroši, lai veicinātu ārstēšanas procesu tie rada masāžas efektu, kas mazina sāpes. Dr.Voigt ir pārliecināts par ārstēšanas pieeju ar EpiTrain un EpiPoint: “Lai gan kā uzņēmuma vadītājs, es reti redzu visu slimības gaitu, es zinu ārstēšanas rezultātus ar kompresiju un tāpēc uzskatu, ka mums ir jāveido izpratne un jānodrošina produkta pieejamība profilaktiski.
Profilaktiska aprūpe
Palīdzēt cilvēkiem veiksmīgi atgriezties darbā nav daktera vienīgais darba aspekts: “Kad parādās simptomi, mēs jau esam slimības sākumā un kā profilaktiskās medicīnas speciālistam mans uzdevums ir novērst šādas situācijas.” Dr.Voigt iesaka profilaktiskai aprūpei izmantot tādas ortozes kā EpiTrain un EpiPoint pirms ilgstoši atkārtotu kustību veikšanas ar roku vai elkoni, īpaši, ja darbības tiek atkārtotas vairāk kā 3 stundas dienā.
Arī cilvēkiem, kuriem izdevies atbrīvoties no simptomiem, ortozes jālieto, lai sāpes neatgrieztos, vēl ļaunāk – nekļūtu hroniskas. Arodslimību risks ir ļoti reāls.
Dr. med. Christoph Voigt