Ikviens pats pēdu veselības labā var darīt tik daudz! -
"Ja āda ir pabarota, tā ir pasargāta," saka Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Pēdu centra ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste Iveta Skadmane-Šūmākere un piebilst, ka līdzās ikdienas higiēnai svarīga ir arī piemērotu apavu izvēle un pēdu atslogošana.
Pēdu kopšanu var salīdzināt ar mutes dobuma higiēnu un zobu tīrīšanu: tās ir ierastas ikdienas procedūras, ko veicam paši, taču reizēm nevar iztikt bez speciālista palīdzības. Ja ir kāju nagu vai ādas problēmas, ar zinātāja padomu pa īsāko un taisnāko ceļu iespējams sasniegt mērķi – veselas pēdas.
Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Pēdu centra ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste Iveta Skadmane-Šūmākere atzīst – viņas praksē reti gadās redzēt ļoti veiksmīgus pašrocīgas pēdu kopšanas rezultātus, drīzāk gan otrādi. Šajā ziņā nevēlamu darbu paveic reklāma, popularizējot dažādus rīkus un līdzekļus, piemēram, papēžu vīles un nagu knaibles. “Cilvēki domā, ka atliek vien iegādāties kādu no kopšanas līdzekļiem un tad visu varēs paši paveikt,” saka speciāliste. “Bet vai tad paši mājās, piemēram, labojam zobus? Pats sev sirdi arī nevar izmeklēt! Ja ar pēdām ir problēmas, tās vislabāk pamanīs un novērtēs speciālists.”
Minimālā programma
Ja pēdu āda un nagi ir veseli, pie kopšanas speciālista nav jāiet katru mēnesi. Ikviens pēdu veselības labā var darīt tik daudz, kā regulāri tās mazgāt un divreiz dienā ieziest ar mitrinošu krēmu. “Ja āda ir pabarota, tā ir pasargāta. Ja papēži ir saplaisājuši, imūnsistēmai ir grūtāk darboties, paaugstinās uzņēmība pret infekcijām un sēnīšu slimībām. Pat ja viss pārējais ķermenis ir apkopts un atbilstīgi saģērbts, bet pēdas nav aprūpētas, var būt dažādas problēmas, jo pēdām diendienā jāiztur visa mūsu ikdienas gaitu slodze.”
Pats var arī apgriezt kāju nagus, ņemot vērā to formu. Nevajadzētu nogriezt ne par garu, ne par īsu. Vēlamais ataugušā naga garums ir 1,5–2 milimetri. Ja apgriež pārāk īsu, sāk sabiezēt zem naga esošais specifiskais audu slānītis hiponīhijs. Tas paceļ nagu uz augšu, atverot vārtus infekcijām un citām slimībām. Ja nags paliek pārāk garš, pirksti vairs nevar labi justies apavos un lūst. “Nagam pa vidu atrodas tā dēvētā stresa zona. Ja naga gals pastāvīgi atspiežas pret apavu, var aplūzt naga malas, pārdurot mīkstos audus, veicinot naga ieaugšanu un iekaisuma procesus,” paskaidro speciāliste. Nevajadzētu arī ļoti nopūlēties, no panadzēm izķeksējot katru melnumiņu: ar asu instrumentu var ievainot ādu, mikrobi nonāk brūcē, rodas iekaisums, izveidojas strutu kabatas. “Katru zeķes pūciņu nevajag censties izkasīt. Pietiek, ja mazgājot nedaudz paberzē kāju pirkstus ar suku vai masāžas sūkli.”
Svarīgi ir arī ērti un sezonai piemēroti apavi – tie jākopj un pietiekami bieži jāmaina. Ja laiks ir mitrs un samirkst zābaki, bet tie netiek pārvilkti, pēdu āda pastāvīgi ir pakļauta atmiekšķēšanai, veidojas slimībām un nagu ieaugšanai labvēlīga vide. Tāpēc ieteicams apavus mainīt, samirkušos izžāvēt, no iekšpuses dezinficēt.
Pēdas jāatslogo un jāatpūtina. Tikpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids, jo pēdu un kāju nagu veselība ir organisma kopējā stāvokļa spogulis.