Dažkārt raizes pēdu (ne)veselībā sagādā varžacis – tā ir ādas aizsargreakcija uz pastāvīgu kairinājumu, skaidro Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Pēdu centra ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste Iveta Skadmane-Šūmākere. Sākumā vienā vietā var veidoties tulzna. Ja to ignorē, āda, lai pasargātu dzīvos audus, sabiezē. Varžacij pakāpeniski izveidojas keratīna serde, kas iespiežas arvien dziļāk audos. Visbiežāk šādi veidojumi rodas uz kāju mazajiem pirkstiņiem un starp piekto un ceturto kājas pirkstu, bet īpaši sarežģīti jāārstē varžacis pēdas centrā, vietā, kur sākas pirksti, velves priekšējā daļā – šādu dziļo varžaci dēvē par nukleāciju. Hroniskas varžacis visbiežāk veidojas pēdu deformācijas dēļ, tāpēc tās var uztvert kā mudinājumu apmeklēt podometru, kurš ieteiks zolītes vai uzmavas kairināto vietu amortizācijai.
Iveta Skadmane-Šūmākere neiesaka varžacis dakterēt pašiem, jo, neizņemot visu keratīna serdi, tās ataugs ar jaunu spēku. Iespējams arī traumēt kādu tuvumā esošu asinsvadu, izraisot asiņošanu. Arī speciālie plāksteri ar skābi varžacs šķīdināšanai nav vēlami, jo var noslīdēt un sabojāt veselos audus vai pat skrimsli. “Āda uz kāju pirkstiem ir ļoti plāna. To traumējot, iespējams viegli tikt pie infekcijas, līdz pat bursītam vai osteomielītam,” brīdina speciāliste. Ārstējoties paša spēkiem, jābūt arī pārliecībai, ka problēma patiešām ir varžacs, nevis kārpa, kas ārstējama pavisam citādi.