Mans grozs

Aizvērt

Pirmais starts pēc meniska traumas

Pirmais starts pēc meniska traumas
Pievienots
Ceļa locītavas meniska un krustenisko saišu plīsums ir tipiska sporta trauma ne tikai profesionāļiem, bet arī aktīva dzīvesveida piekritējiem. Kā no tās izvairīties un kā traumu pareizi ārstēt, ja tā tomēr piedzīvota, žurnālā Veselība stāsta fizioterapijas centra "Medsport" fizioterapeite  Una Kalnīte.

 

VIENA SEKUNDE, UN NEPAREIZAS VAI STRAUJAS KUSTĪBAS DĒĻ IEPLĪST LOCĪTAVAS MENISKS. KUROS SPORTA VEIDOS IR VISLIELĀKAIS MENISKA PLĪSUMA RISKS, UN VAI PĒC ŠĪS TRAUMAS VĒL IR IESPĒJAMS AKTĪVS DZĪVESVEIDS? 

VISAMS RAFAELS, RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas traumatologs-ortopēds 

UNA KALNĪTE fizioterapijas centra "Medsport" fizioterapeite 

Ceļa locītavas meniska un krustenisko saišu plīsums pērn vienā sekundē atņēma šķēpmetējai Līnai Mūzei ilgā, smagā darbā pelnīto iespēju piedalīties Riode-žaneiro olimpiskajās spēlēs. Šī ir tipiska sporta trauma ne tikai profesionāļiem, bet arī aktīva dzīvesveida piekritējiem. Kā no tās izvairīties, un kā traumu pareizi ārstēt, ja tā tomēr piedzīvota? 

Menisks - tik plāns kā papīrs 

Visbiežāk traumas tiek diagnosticētas ceļu locītavas meniskiem, tāpēc daudziem nemaz nav zināms, ka meniski ir arī citās locītavās: plaukstu, starp atslēgas un plecu kauliem, atslēgas un krūšu kauliem, kā arī žokļiem. Taču parasti, runājot par „menisku", pārsvarā ar to saprot celi. Tajā meniski ir divi pusmēness formas skrimšļi starp augšstilba un apakšstilbā kauliem, kas veido ceļgala locītavu. Menisku uzdevums ir izlīdzināt svaru, kas iedarbojas uz ceļgala locītavām, un amortizēt triecienus. Kamēr meniski ir veseli, tie gādā, lai apakšstilbā un augšstilba kauli viens gar otru neberžas, nedilst un nedeformē locītavas. Taču, tā kā meniski ir tik plāni kā papīrs, traumas gadījumā, kad tie ir ieplīsuši, šie skrimšļi vairs nesaaug. 

Protams, ir meniska implanti, tos var izaudzēt arī no paša cilvēka šūnām, bet Latvijā šādu implantu ievietošanu valsts neapmaksā un operācija ir dārga. Visu uzskaitīto iemeslu dēļ daļai no mums meniski ir teju neaizstājami, tātad dārgi un rūpīgi saudzējami. 

Jaunu cilvēku trauma 

Ne vienmēr jābūt sportā gūtai traumai, lai piedzīvotu meniska plīsumu. Pietiek ar neuzmanīgu kustību, piemēram, dziļi pietupstoties, lai gūtu traumu, bet, ja vienreiz menisks jau ir bojāts, tas turpina pakāpeniski plīst, līdz sāpes kļūst neizturamas. Liels risks piedzīvot meniska plīsumu ir senioriem, jo dzīves laikā skrimšļi nodilst, kļūst sausi un trausli. Reizumis pietiek savērpt vai sagriezt ceļa locītavu, lai sajustu tajā asas sāpes. Tomēr 70-80% pacientu ar menisku traumām ir gados jauni cilvēki vecumā no 20 līdz 30 gadiem. Visriskantākie sporta veidi ir basketbols, futbols, rokasbumba, arī vieglatlētika: šķēpmešana, augstlēkšana, skriešana. Jo populārāka kļūst skriešana, jo biežāk par traumatologu pacientiem kļūst cilvēki, kuri, gatavojoties pusmaratonam vai maratonam, neapdomīgi ātri kāpinājuši slodzi. Ja muskuļi nav sagatavoti triecieniem, ko rada piezemēšanās pie katra soļa, skrējienam nebūs gatavas arī locītavas un meniski var plīst. 

Jārēķinās arī, ka apmēram 80% gadījumu pēc krustenisko saišu plīsuma cilvēks tūlīt pat piedzīvo arī meniska plīsumu. Krusteniskās saites plīsums visbiežāk rodas pēc nepareizas, rotējošas kustības, kas ir cēlonis arī meniska plīsumam. 

Sadzīvot vai operēt? 

Medicīnā izdala vieglus, vidējus un smagus meniska plīsumus. Viegla plīsuma gadījumā cilvēks sajūt tikai nelielas izmaiņas locītavā un sāpes, kas lielākoties ir paciešamas. Parasti pietiek ar atvēsinošu kompresi uz ceļa, pāris dienu palieto pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus, organisms pielāgojas pie notikušajām pārmaiņām un pēc laika vairs neziņo par tām ar sāpēm. Tikai ar gadiem, ja plīsums kļūst aizvien lielāks, biežāk jūtamas arī sāpes, kuru dēļ ir jāiet pie ārsta. Ar vidēji smagu plīsumu grūti sadzīvot, jo ik reizi, kad celim ir slodze, būs jūtamas sāpes. 

Visbeidzot, ja ir smags jeb pilns meniska plīsums, menisks iek|ūst starp kauliem un nobloķē locītavas. Ir asas sāpes un kustību ierobežojums - grūtības iztaisnot vai saliekt kāju. 

Ja nav pilns meniska plīsums, tad ārsti nosaka ārstēšanu, kas nozīmē ari aizliegumu vismaz sešas nedēļas skriet, lēkt, dziļi pietupties, kā arī ar fizioterapijas palīdzību nostiprināt augšstilba muskulatūru. Taču, ja ir pilns meniska plīsums, visbiežāk risinājums ir operācija. Tiesa gan, senioriem vecumā pēc 50 un 60 gadiem arī tad, ja ir pilns meniska plīsums, operāciju tomēr neiesaka, jo pierādīts ka cienījamā vecumā menisks pēc operācijas tik un tā slikti dzīst, bojājas, attīstās artrīts. Savukārt, ja izņem bojāto daļu ārā, skrimšļiem ir vēl lielāks nodiluma risks, tātad arī lielāka artrīta attīstības iespēja. Turpretim, ja pacients ir vēl gados jauns un spēkpilns, atkarībā no tā, kurā vietā menisks plīsis, traumatologs lemj - izņemt bojāto meniska daļu vai tomēr to sašūt. Menisks pie locītavas piestiprināts tikai vienā vietā, un līdz ar to arī asins piegāde plānajam skrimslim nāk tikai no vienas puses, tas ir, locītavas ārpuses. Vislabāk ar asinīm apgādāts menisks ir locītavas ārpusē, tāpēc, ja plīsums radies šajā vietā, to var sašūt. Turpretī, ja plīsums gadījies vissliktāk apasiņotajā vietā, kur nav asins audu, menisku šūt nav vērts - plīsuma vieta nekad nesadzīs un nepārstās sāpēt. Vienīgais, ko ārsti var darīt, - izņemt bojāto vietu ārā. Traumatologa Visama Rafaela prakse liecina, ka sašūt menisku ir iespējams tikai aptuveni pusei no visiem gadījumiem. 

Ko darīt, lai mazinātu meniska plīsuma risku 

1 Jau no bērnības visa mūža garumā vingrot un nodoties fiziskajām aktivitātēm, kas vienlīdz labi nostiprina gan abu kāju un visa ķermeņa muskulatūru, gan trenē līdzsvara sajūtu un koordināciju. 

2 Nekādā gadījumā neizvairīties no fiziskajām aktivitātēm. Locītavas ir radītas, lai mēs kustētos. 

3 Brīvajam laikam izvēlēties sportiskās aktivitātes, kurās nav liels trieciens uz locītavām, piemēram, peldēšanu un/vai velobraukšanu. 

Pēkšņi trauma! Pareiza rīcība, ja ir aizdomas par meniska plīsumu 

1 Atslogo sāpīgo kāju! Apsēdies vai apgulies un, atbalstot kāju, turi to augstāk par ķermeni. 

2 Uzliec celim vēsu kompresi un tuvāko 3-4 stundu laikā turi to pie traumētās vietas katru stundu pa 15-20 minūtēm. 

3 Ja sāpes nav tik stipras, lai steigšus dotos uz traumpunktu, palūdz ģimenes ārstam nosūtījumu pie traumatologa. Pieraksties uz vizīti! 

1 Jārēķinās, ka traumatologs precīzai plīsuma vietas diagnostikai nozīmēs magnētisko rezonansi. 

2 Jāgatavojas operācijai. 

Fizioterapija 

Fizioterapija pēc operācijas, kurā sašūts meniska plīsums, ir neatņemama ārstēšanās sastāvdaļa. Visiem! Ja pēc operācijas kāja netiek noslogota, augšstilba muskuļi kļūt slābani un mīksti. Lai nerastos muskuļu vājums un tā radīta nestabilitātes sajūta, svarīgi nostiprināt augšstilba muskulatūru, apakšstilbā muskuļus un saišu locītavas. Universālu vingrojumu nav - katram rehabilitācijas laikā jāizpilda atšķirīgi vingrojumi. Fizioterapeits tos piedāvā, ņemot vērā pacienta vecumu, augumu, svaru un stāju, jo tas viss ietekmē meniska stāvokli un tam sagādāto slodzi. Uz fizioterapijas nodarbībām jāierodas trīs reizes nedēļā. Pirmajā mēnesī vingrojumi ir saudzīgi, bet nākamajos aizvien vairāk jācenšas nostiprināt kāju muskulatūru. Nesportiskiem cilvēkiem nav viegli samierināties ar šādu armijas dzīves cienīgu režīmu vairāku mēnešu garumā, taču visi vingrojumi jāizpilda precīzi un regulāri. Tikai tad, ja muskulatūra būs labā tonusā, locītava netiks pārslogota. 

Atgriešanas sportā 

Pēc trim mēnešiem. Vislielākais izaicinājums ir saprast, cik ātri pēc meniska operācijas var atkal vilkt kājās sporta kurpes. Aptuveni trīs mēnešus pēc operācijas cilvēks parasti jūtas gana labi, lai atsāktu pamazām sportot. Slodze jāpalielina lēnām un pakāpe niski. Droši var peldēt un braukt ar riteni, bet skriešana jāatsāk pakāpeniski, izvēloties apavus, kuru zolēs ir amortizējošs materiāls. Pilsētu asfaltu un bruģa vietā priekšroka jādod sporta laukumu mīkstajam skrejceliņu segumam un meža takām. 

Sportojot jāizmanto ortoze, ja tas nepieciešams. Ortoze palīdz atslogot ceļu locītavu. 

Pusmūža gados jādod priekšroka saudzīgākām aktivitātēm. Ja jauniem cilvēkiem rēta ātri sadzīst un pēc pareizas ārstēšanās reti ir komplikācijas, pusmūža cilvēkiem Una Kalnīte iesaka apsvērt iespēju dzīvesprieku meklēt, nūjojot, dodoties garās pastaigās, peldot, slēpojot ar distanču slēpēm, braucot ar riteni. 

Nekad nedrīkst aizmirst par iesildīšanās, atsildīšanās, kā arī stiepšanās vingrojumiem. Pēc meniska operācijas ir par 20-30% lielāks plīsuma risks nekā tad, ja menisks būtu vesels. Tomēr - arī baidīties nevajag! Sporta mīļotājiem pēc meniska plīsumiem izdodas gadiem ilgi spēlēt futbolu, piedalīties piedzīvojumu sacensībās un noskriet netikai maratonus, bet arī pasaules grūtākos izturības skrējienus. 

CEĻA LOCĪTAVA 

Vesels menisks 

Krusteniskā - saite 

Meniska bojājums 

Operāciju plusi un mīnusi 

Ja izņemta daļa meniska 

+ Pacients jau nākamajā dienā jūtas daudz labāk. Sāpju nav. + Pēc 10 dienām var atgriezties sportā un pie aktīva dzīvesveida. -Та kā kaulus no saskarsmes vairs nepasargā izņemtā meniska daļa, to dilšana ir straujāka. Līdz jūtamai kaulu deformācijai paiet 10-20 gadi. 

Ja menisks tiek sašūts 

- Jārēķinās vidēji ar sešu mēnešu rehabilitāciju. 

+ Lai gan ir risks, ka meniska trauma var atkārtoties, kauli tomēr būs pasargāti no berzes, līdz ar to arī priekšlaicīga nodiluma. 

Divi stāsti par atgriešanos sportā pēc traumas 

Agris Samcovs (38 gadi), loģistikas speciālists: 

„Meniska plīsumu piedzīvoju pirms divarpus gadiem. Gāju uz upi un uzkāpu uz laipiņas, lai noskalotu smiltis no kājām. Neapsēdos, bet, balstoties uz vienas kājas, pietupos, lai otru kāju iegremdētu ūdenī. Locītava slodzi neizturēja, un prom no upes jau devos klibodams. Sāpes un diskomforts nepārgāja, tādēļ pēc nedēļas devos pie traumatologa, kurš man nozīmēja rentgenu. Tā kā rentgena attēlā traumu saskatīt neizdevās, nozīmēja ultrasonogrāfiju, kurā arī neko skaidri nevarēja redzēt. Visbeidzot magnētiskās rezonanses izmeklējumā skaidri bija saskatāms meniska plīsums. Ārsts uzreiz pateica, ka būs vajadzīga operācija. Līdz tai bija dažus mēnešus jāpagaida, bet pēc tam man no ceļgala locītavas izņēma noplīsušo meniska gabalu. Pēc operācijas pāris mēnešu patstāvīgi izpildīju vingrojumus, gāju peldēt, bet tagad meniska plīsuma sekas jūtu tikai tad, ja uz traumētās kājas pietupstas. Citādi nekas netraucē ne iet, ne skriet. Ik mēnesi noskrienu vairāk nekā 200 kilometru un tagad gatavojos „Lattelecom" Rīgas maratonam." 

Alise Šulca (23 gadi), fotogrāfe: 

„Man tikko palika 18 gadu, mācījos 12. klasē, un notika mācību gada pēdējā sporta stunda. Bija jāizpilda vingrinājumi trīssoļu lēkšanā un tāllēkšanā. Lēcu, atspēros, iekritu bedrē un sapratu, ka esmu uzkritusi virsū kājai tā, kā nevajadzētu, - celis bija pagriezies. Slimnīcā pateica, ka sastieptas saites un uzlika ģipsi. Divas nedēļas kāja bija ieģipsēta, bet labāk nekļuva — paaugstinājās temperatūra, jutos slikti, līdz vecāku atbalstīta, nolēmu aizbraukt uz Diagnostikas centru Rīgā, kur magnētiskajā rezonansē man atklāja krusteniskās saites un meniska plīsumu, un nu jau ari kaula iekaisumu, kas radies nevajadzīgi uzliktā ģipša dēļ. Līdz tam piekliboju un uzmanīgi kustējos, lai pasargātu sevi no sāpēm. Pēc plānveida operācijas, kurā man sašuva menisku un krusteniskās saites savienoja ar implantiem, trīs nedēļas nostaigāju ar kruķiem, un tad četrus mēnešus trīs reizes nedēļā gāju uz fizioterapijas nodarbībām. Vēl ilgi man bija psiholoģiski bail no kritieniem, tomēr aizvadītajā ziemā beidzot savas bailes pārvarēju un ar sniega dēli lēcu pār tramplīniem."


raksta orģināls: Gundega Kārkliņa Veselība

0 komentāri

Komentēt

Mēs pārbaudīsim vai šis komentārs ir pieklājīgs pirms to publicēsim

Čau!

Pievienojies mūsu jaunumu saņēmējiem