Labākā trofisko čūlu profilakse? - "Jāsporto, daudz jāstaigā, kopumā jāievēro veselīgs dzīvesveids... un jāvalkā kompresijas zeķes," žurnālā 36,6, rakstā "Vēnu atriebība - trofiskās čūlas" atbild Aleksandra Kušpelo, Veselības centra 4 ķirurģe, brūču speciāliste
Mūsu eksperte ALEKSANDRA KUŠPELO, Veselības centra 4 ķirurģe, brūču speciāliste
Ārstēt trofiskās čūlas ir sarežģīti - pacientam jārēķinās ne vien ar pagaru periodu, kurā būs regulāri jāmaina pārsēji — un paklausīgi jāvalkā kompresijas zeķes, bet arī ar izdevumiem un nepieciešamību saukt palīgā radus un tuviniekus.
Zināms, ka sabiedrība noveco, taču dzīves kvalitāti līdz ar gadiem cilvēki zaudēt nevēlas. Mūsdienīgs astoņdesmitgadnieks vēl var būt ļoti aktīvs, grib ceļot, strādāt dārzā. Daudziem šajā vecumā ir dažādas slimības - sirds mazspēja, cukura diabēts, saistaudu saslimšanas. Arī trofiskās čūlas ir drīzāk gados vecu, nevis jaunu cilvēku slimība, kas var būt cieši saistīta ar citām kaitēm, taču dzīves kvalitāti var pazemināt krietni vairāk.
"Nevar runāt tikai par trofiskajām čūlām, ir jārunā par cilvēkiem," individuālas aprūpes nozīmi akcentē pieredzējusī ārste Aleksandra Kušpelo.
Kā čūlas veidojas
Čūlas nerodas ne vienā vai divās dienās, bet ilgākā laikā. Pirms tam par draudošajām briesmām vēsta kāju tūska. "Piemēram, cilvēks, kuram ir sirds mazspēja, ilgi sēž uz dīvāna, kājas nolaistas, sakrustotas, satūkušas. Cits sēž pie galda, salīcis uz vienu pusi, un tad brīnās, kāpēc tieši kreisā vai labā kāja satūkusi. Izskaidrojums - mugurkauls ir šķībs, mazajā iegurnī visi orgāni saspiesti, attiecīgās puses vēna piespiesta, ir traucēta asiņu attece, sirds nepumpē, kā nākas," apraksta ārste.
Pret tūsku ārsti parasti izraksta urīndzenošus līdzekļus, bet daudziem tos negribas lietot. "Skraidīšana uz tualeti ir apgrūtinoša. Та nevienam nepatīk! Netīk, piemēram, sētniecei, kurai vajadzētu piecos no rīta izdzert urīndzenošu medikamentu, bet viņai taču jāstrādā. Kur viņa lai atrod tualeti, būdama uz ielas? Tāpēc velk garumā, sak, zāles iedzers brīvdienās, bet tad ir kas cits darāms un diurētiķi aizmirstas. Tas ir jautājums ģimenes ārstiem - kāpēc viņi nepanāk, ka pacienti lieto šīs zāles un izprot, kam tās vajadzīgas?"
Veidojas ķēdes reakcija - sirds mazspēja rada tūsku, urīndzenošos līdzekļus nelietojam, pievienojas venozā tūska. Ja daudz sēžam, iedarbojas arī gravitācijas tūska. Viss kopā rada to, ka āda netiek pienācīgi apasiņota un apgādāta ar barības vielām, tāpēc mainās tās struktūra. Ada plīst un sāk sulot. "Pacienti man saka - dakter, es nesaprotu, kāpēc man kāju āda sāk tecēt! Sēžu, un peļķe apakšā," atstāsta Aleksandra Kušpelo un skaidro, ka pa ādas mikrospraugām tek limfa un kājās uzkrājies starpaudu šķidrums. Uz ādas ir mikrobi, tiem šāda mitra un silta vide patīk, tāpēc tie aktivizējas un inficē brūci. Sākas ādas trofikas (šūnu vielmaiņas procesu kopuma) traucējumi - tā rodas sarežģīti ārstējama brūce, ko sauc par trofisko čūlu.
Svarīgi tikt pie speciālista
Tiklīdz čūla izveidojusies, ļoti svarīgi ir bez kavēšanās vērsties pie speciālista. Ārstes Aleksandras Kušpelo pieredze liecina, ka daudzi apmeklē ģimenes ārstus un ķirurgus, kuri nav specializējušies čūlu ārstēšanā. Tad tiek izmēģināti dažādi līdzekļi, bet panākumu nav, un čūla tiek ielaista.
Speciālists vispirms noskaidro čūlas izcelsmi - vai tā ir venoza vai arteriāla nepietiekamība vai kas cits. No tā atkarīga ārstēšana. 80% trofisko čūlu ir vaskulāra izcelsme, proti, tās radušās asinsrites traucējumu dēļ. Taču tām var būt citāda etioloģija - ir arī onkoloģiskās, pēctraumatiskās, dermatoloģiskās un citu veidu čūlas.
Lai noskaidrotu čūlas izveidošanās cēloņus, ārsts izvaicā pacientu par citām slimībām, kā arī liek lietā instrumentus. "Instruments numur viens ir rokas - jāiztausta pacienta pulss. To vajadzētu darīt ari ģimenes ārstiem, bet daudziem diemžēl nav laika pacientu ne vien iztaustīt, bet pat likt izģērbties, lai apskatītu." Aleksandra Kušpelo uzskata: ja tā notiek, pacientam jāuzstāj, ka vēlas tikt pienācīgi ārstēts, un jālūdz nosūtījums pie speciālista.
Ar saitēm un zeķēm
Lielākajai daļai čūlu ir venoza izcelsme. Tad jāuzsāk venozās hiper-tensijas ārstēšana. Paralēli čūlu kopšanai veic kompresijas terapiju ar saitēm vai speciālām kompresijas zeķēm. Ļoti daudzi pacienti tās uzskata par apgrūtinājumu, jo spiež, ir neērtas, pašam grūti uzvilkt, turklāt īpaši jāmazgā un pēc noteikta laika jāmaina tāpēc, ka izstaipās un vairs nenodrošina spiedošo efektu. Citiem zeķes vai saites neturas, jo kājas augšpusē ir resnas, bet pie potītēm tievākas, daudziem tās šķiet sevišķi mokošas vasarā.
"Vajadzīgs laiks, lai pacientus pārliecinātu par zeķu nepieciešamību un pieradinātu pie to valkāšanas. Ne visi pacienti tās var uzvilkt paši. Ja cilvēkam ir 80 gadu, gūžas locītavu vai mugurkaula deformācija, vai liekais svars un grūti noliekties, tad pat kurpes ir sarežģīti apaut, nerunājot par kompresijas zeķēm. Taču ir ierīces, ar kurām to izdarīt vieglāk. Citiem palīdz radinieki," izeju redz daktere.
Ja čūlas ir lielas, sākumā zeķu vietā piedāvā izmantot speciālas saites, bet pārsiešana jāveic 2-3 reizes nedēļā. Ikreiz doties pie ārsta ir sarežģīti. "No Purvciema pacients pie manis var atbraukt 2-3 reizes nedēļā, bet no Kuldīgas diez vai. Tad svarīgi, lai līdzās būtu izpalīdzīgi tuvinieki.
Cenšamies viņus apmācīt, kā pareizi sasaitēt kompresijas saites un kā uzvilkt kompresijas zeķes. Tas nav vienkārši! Ja pacients ir baletdejotājs, varbūt izdodas pašam, jo zeķe jāvelk ar iestiepumu, turot paralēli kājai. Citādi bez palīdzības neiztikt."
Ārstē iekšķīgi un ārīgi
Venozās čūlas biežāk veidojas pie iekšējās potītes. Ja neko nedara un neārstē, var izveidoties cirkulārās čūlas. "Pie manis ir nākuši pacienti, kuriem uz kājām ādas nav no potītēm līdz pat ceļgaliem - tikai viena liela brūce."
Čūlas sāp, tāpēc daudzi izmēģina līdzekļus paši uz savu roku, lai sāpju nebūtu. "Jāsaprot - venozās čūlas sāp, jo ir inficētas, nav likvidēta venozā hipertensija, netiek lietota kompresijas terapija un āda ir nostiepta. Jāsāk ārstēt - kā milzīgu mezglu šķetināt pa vienam diedziņam," saka Aleksandra Kušpelo.
Ja ir iekaisuma pazīmes, veic uzsējumus, lai noskaidrotu, pret kuriem mikrobiem jācīnās. Ja mikrobi vairojas ātrāk, nekā cilvēka imūnsistēma spēj pretoties, vajadzētu lietot arī antibiotikas. Brūču tīrīšanai pieejama moderna ierīce - ultraskaņas asistēts čūlu attīrīšanas aparāts. "Nē, tas nesāp," sola ārste. "Ar to čūlai pat nepieskaras! No speciāla uzgaļa plūst ultraskaņa un paralēli ari fizioloģiskais šķīdums kā ļoti smalka migliņa. Ar to iespējams noņemt brūces virskārtu, kurā atrodas mikrobi."
Visbiežāk brūcēs iemitinās zeltainais stafilokoks, bet nereti ir 3-5 baktēriju kombinācija, kam vēl pievienojas sēnes. "Tie visi savstarpēji apvienojas pret mums, veidojot bioplēvi. Та būtu jānoņem, bet ar pinceti vai šķērēm tas nav iespējams. Tāpēc brūce jāskalo, jādezinficē, jāapstrādā ar ultraskaņas ierīci."
Kad čūla attīrīta un tūska kļuvusi mazāka, tecēšana un sāpes samazinās, uzlabojas pacienta pašsajūta. Pārsiešana vairs nav nepieciešama tik bieži, pietiek ar 1-2 reizēm nedēļā. Var sākt izmantot metodes, lai veicinātu dzīšanu. Viena no jaunākajām - bagātinātas plazmas injekcijas tieši brūcē. Plazmas preparātu sagatavo no pacienta paša asinīm. Procedūra nav komplicēta, un tai ir labi rezultāti, jo preparāts stimulē jaunu audu veidošanos.
Mistiskā ziede un rezistentās baktērijas
Cik ilgā laikā iespējams atveseļoties? Ārste Aleksandra Kušpelo atbild: "Teorētiski trīs mēnešu laikā trofiskajai čūlai vajadzētu sadzīt, bet tas iespējams vienīgi ideālos apstākļos - ja viss notiek pēc plāna, ja pacientam ir izpalīdzīgi radinieki, ja netrūkst līdzekļu, jo ne visu ārstēšanu apmaksā valsts. Piemēram, ne tīrīšana ar ultraskaņas ierīci, ne bagātinātās plazmas injekcijas par budžeta līdzekļiem nav pieejamas. Arī zeķes un pārsēji jāpērk pašam. Та ir ļoti liela problēma, jo valsts pagaidām maksā tikai par konsultāciju un pārsiešanu. Pārējo vara vienīgi piedāvāt, un tad cilvēkam jārēķina, ko viņš var atļauties. Vienu gan varu pateikt - pie mums ir pārstāvētas visas zināmākās lokālo kopšanas līdzekļu ražotājfirmas."
Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām, cenšoties čūlas ārstēt pašu spēkiem, - daudzi iedomājas, ka to iespējams izdarīt, lietojot kādu mistisku ziedi. "Ziedes čūlu ārstēšanā nav modē," saka ārste un paskaidro - izdalījumi no brūces ir ūdeņaini, bet ziedes ir taukainas. Katrs skolēns zina, ka tauki un ūdens nav savienojami. Veidojas emulsija, kas pārklāj brūci, tai nepiekļūst skābeklis, un brūce nedzīst. Izdalījumi kopā ar emulsiju kairina brūces malas. Šādu brūču kopšanā plaši tiek lietoti hidrogeli - līdzekļi uz ūdens bāzes. To veidi ir dažādi, jāizvēlas individuāli, atbilstīgi katram pacientam un brūces stadijai.
"Normāli būtu, ja melnās nekrozes stadijai sekotu dzeltenā nekroze, tad - granulācija un visbeidzot - epitelizācija, jaunas ādas izveidošanās. Taču, ja kādā no ārstēšanas posmiem apstājas, var būt regress."
Liela problēma brūču kopšanā ir baktērijas, ko nav iespējams uzveikt ar antibiotikām. Agrāk runājām lielākoties tikai par tādu rezistento floru, kas bija izveidojusies slimnīcās, turpretī tagad arvien biežāk sastopamies ar sadzīvē iegūtu rezistenci. Tās ir sekas nepareizai antibakteriālajai terapijai," vērtē Aleksandra Kušpelo. "Bieži vien ārsti, nezinot, kādā stadijā ir infekcija un kas to izraisījis, drošības labad izraksta plaša spektra antibiotiķus. Vēlāk izrādās, ka pacients zāles drusku palietojis, mikrobiem uz to bijis nospļauties, toties imūnsistēma reaģējusi, un tā šis līdzeklis vairs nevarēs palīdzēt. Tāpēc ļoti svarīgi ir jebkuras infekcijas gadījumā - vai tas būtu deguna blakusdobumu iekaisums vai trofiskā čūla - precizēt, kas to izraisījis un kādas antibiotikas būs iedarbīgas."
Staigāt - gan veselajiem, gan slimajiem!
Pēc trofiskās čūlas sadzīšanas paliek ne vien rēta, bet ari pigmentēta āda - brūna un cieta, taču ļoti trausla. Jāturpina valkāt kompresijas zeķes - obligāti, no rīta līdz vakaram. Paralēli ārstēšanai un arī vēlāk jākonsultējas ar vēnu ārstu flebologu.
"Noteikti jāzina, kā flebologi vai' palīdzēt tālāk, jo katras trešās čūlas gadījumā ir recidīvs. Tas atgriežas," ar nožēlu saka ārste. "Citas nesadzīst pusgadu, gadu un divus, tās ārstēt ir ļoti sarežģīti. Diemžēl ir arī neizārstējamas - tādas, ko iespējams tikai kopt un uzturēt, lai nekļūtu par nāves cēloni."
Sievietēm ir augstāks trofisko čūlu risks, jo īpaši, ja ir ģenētiska predispozīcija - ja mammai vai vecmāmiņai jau bijušas paplašinātas vēnas. Citi riska faktori - darbs stāvus vai sēdus, venozās atteces traucējumi grūtniecības laikā.
Labākā trofisko čūlu profilakse? Jāsporto, daudz jāstaigā, kopumā jāievēro veselīgs dzīvesveids. Staigāšana ir svarīga terapijas daļa, ja čūlas jau izveidojušās, akcentē ārste. "Ejot vai skrienot ikru muskulis saspiež artērijas un vēnas, asinis plūst gan uz augšu, gan uz leju. Tāpēc 3-5 kilometri dienā jānoiet. Kājas jāapsaitē un jāvalkā kompresijas zeķes."
Ja kājas ir tūskainas, var palīdzēt limfodrenāža jeb tā dēvētās piepūšamās bikses - tās lieto, ja ir izteikta limfostāze. Ja priekšā tāls ceļš autobusā vai lidmašīnā, ieteicams uzvilkt kompresijas zeķes. Laba lieta profilaksei ir masāžas virzienā no kāju pirkstiem uz augšu, kā arī kāju vingrojumi, imitējot pedāļu mīšanu.
DER ZINĀT
Uzvilkt kompresijas zeķes nav vienkārši,
bet pie tām pierast un valkāt diendienā
ir īsts pārbaudījums.
DER ZINĀT
Par valsts naudu pacientiem pieejama ārsta konsultācija un trofisko čūlu pārsiešana. Kompresijas zeķes vai saites, kā arī
jaunākās terapijas metodes sasniedzamas tikai par pašu līdzekļiem.
Zane Eniņa, žurnālā 36,6 C Veselīgāk Saskanīgāk Gudrāk