Vidēji 3000–10 000 soļu. Tik daudz dienā nostaigā normāli kustīgs cilvēks, un ir ļoti būtiski, ar kādiem apaviem viņš to dara. Lai pēdām nenodarītu pāri. 

Kā izvēlēties apavus?

Ir objektīvi rādītāji, kā mūsu pēdai vajadzētu justies apavos.

Pirmkārt, ērti - pareizs izmērs! 

Sievietes apavu veikalā mēdz domāt arī tā: «Ādas kurpītes... Gan jau valkājot drusciņ izstaipīsies vai aiznesīšu pie kurpnieka...» Bet šādus apavus, kuriem vajadzīga adaptācija, pirms tos vispār sāk valkāt, nevajadzētu pirkt.

Apaviem jāder pēc izmēra – tiem nav nekur jāspiež. Būtībā izmērs ir mūsu pēdas garākais pirksts – pirmais vai otrais, kā nu kuram cilvēkam, – plus vēl 5–7 milimetri rezervei. Līdz ar to, ja, uzvelkot nolūkoto kurpi, ar garāko pirkstu jūt tās sieniņu, tā jau ir par mazu. Šo trūkumu mēs uzreiz jutīsim, tiklīdz dienas beigās kāja sapamps vai būsim daudz staigājuši un ilgi stāvējuši kājās – tur, kur salocītais pirkts būs berzies pret kurpi, parādīsies tulzna.

Kurpes un zābaki jānolūko dienas beigās, kad kājas jau nogurušas, varbūt pat piepampušas, nevis no rīta, kad pēda atpūtusies un noteikti ir mazāka. Turklāt svarīgi, laikojot apavus, tos obligāti uzvilkt abās kājās.

Izvēloties apavu izmēru, atceries!

Pēdas lielumu ietekmē:

• svara izmaiņas;
• dienas slodze uz kājām;
• arī sezonalitāte: ziemā pēda parasti ir mazliet mazāka nekā vasarā. Līdz ar to vasaras kurpes jāpērk mazliet lielākas nekā ziemas zābaki.

 

Otrkārt, ērtiem, veselīgiem apaviem jābūt ar nelielu papēdīti

– 3–5 centimetrus augstu. Pat stjuartes nekad darba laikā nestaigā augstpapēžu laiviņās, kaut gan dreskodā rakstīts, ka jābūt kurpēm ar papēdi! Apavi ar papēdi, kas augstāks par 5–6 centimetriem, lai paliek īpašiem gadījumiem, un tos vajadzētu valkāt ne ilgāk par piecām stundām dienā. Ja tās ir laiviņas ar 11 centimetru augstu papēdi, tad četras stundas. Katrā ziņā ne tā, ka uzvelk astoņos no rīta un novelk deviņos vakarā. Jo šādu apavu valkātājas agrāk vai vēlāk kļūst par mūsu pacientēm.

Vēl svarīgs rādītājs ir apavu lieste. Katram ražotājam tā ir sava. Vienam ne tik perfekta, otrs pie liestes vairāk piestrādājis un tā ir labāk izveidota. Un tomēr, pat ja sieviete apavos, kuriem papēdis ir augstāks par 5–6 centimetriem, jūtas brīnišķīgi, es nevaru teikt, ka tas nāk par labu viņas veselībai. Tik un tā visa slodze vairāk balstās pēdas priekšējā daļā – uz pirkstiem.

 

Kas notiek, ja izvēlamies nepareizus apavus?

Klasiskajām augstpapēžu kurpēm ar smailu purngalu ir ļoti šaura vieta pirkstiem un slodze uz pēdas priekšējo daļu, pirkstu locītavām ir ļoti, ļoti liela. Desmit reižu, ja ne pat vairāk, lielāka, nekā tai vajadzētu būt. It sevišķi tad, ja valkātājai ir liels svars. Veidojoties nepareizam pēdas atbalstam, pirksti cieš pirmie. Pleznas kauls pie lielā pirksta jeb īkšķa pamatnes nobīdās uz sāniem. Šī vieta iekaist, sāp, jo apavi to berž. Kauliņš pamazām palielinās, veidojot izaugumu. Ar laiku īkšķis sāk šķiebties virsū pārējiem pirkstiem, otrais pirksts ceļas uz augšu. Tad deformācija ir tik tālu progresējusi, ka gatavos apavus būs grūti piemeklēt. Vēl no nepiemērotu apavu valkāšanas veidojas tā saucamie āmurveida pirksti – tie paceļas uz augšu un paliek pussaliektā stāvoklī.

Pirkstu apakšējā daļā veidojas dažādi ādas sabiezējumi, varžacis, kas traucē dzīvot, jo visu laiku sāp.

Liela slodze uz pirkstu starpfalangu locītavām saliektā stāvoklī (pozīcija augstpapēžu kurpēs) saīsina pēdu uz garenvelves (tas ir izliekums gar pēdas iekšmalu no īkšķa pamatnes līdz papēdim) paaugstināšanās rēķina. Tāpēc, vēlāk velkot apavus pat ar zemu papēdi, cilvēks balstās tikai uz pirkstiem un papēdi. Viņš arī kļūst par mūsu pacientu – jāveido speciālas zoles, kas notur pēdas vidusdaļu. Citādi cilvēks turpina balstīties uz pirkstiem – progresē pirkstu deformācija, un cieš papēdis āda sabiezē, plaisā. Ļoti augtās velves dēļ rodas arī papēža pieši – pārslodzes izraisītas trūcītes kaula apvalkā, caur kurām izkļuvušie audi veido sīku, cietu izaugumu jeb nagliņu un, pēdai atbalstoties pret zemi, rada stipras sāpes.

Ilgstošai valkāšanai nav piemērotas arī tā sauktās jēzenes ar siksniņu starp pirkstiem. Lai šie apavi turētos kājās, pēdas muskulatūra tiek nepārtraukti sasprindzināta, un atsevišķās tās vietās rodas pārslodze, kas pēc laika var veicināt nevēlamas pārmaiņas. Līdzīgi ir ar tā dēvētajām baletkurpītēm, kurām nav papēža.